Izrādās, ka svarīgākais nav radošumu bērniem “iemācīt”, bet gan radīt auglīgu vidi, kurā viņu radošums var dzīt saknes, attīstīties un uzplaukt. Lifelong Kindergarten Group direktors un pētnieks Mičs Resniks skaidro, kā mēs to varam panākt.
Pastāv izplatīts, taču nepareizs uzskats, ka labākais veids, kā veicināt bērnu radošumu, ir vienkārši paiet malā un ļaut viņiem būt radošiem. Lai gan bērni tik tiešām ir zinātkāri jau no dabas, viņiem ir vajadzīgs atbalsts, lai viņi varētu attīstīt savas radošās spējas un pilnībā izmantot savu radošuma potenciālu. Bērna attīstības veicināšana vienmēr nozīmē dažādu faktoru līdzsvarošanu, apsverot, cik daudz struktūras un cik daudz brīvības vajadzīgs; kad iesaistīties, kad paiet malā; kad kaut ko parādīt priekšā, teikt, kad jautāt un kad uzklausīt.
Miča Resnika sarakstā ir 5 komponenti, ko viņš dēvē par Radošās mācīšanās spirāli – tas ir process, kas mudina bērnus: iztēloties, ko viņi grib darīt; veidot projektus, spēlējoties ar instrumentiem un materiāliem; dalīties ar idejām un analizēt savu pieredzi.
IZTĒLOTIES
1. Rosiniet idejas ar piemēriem
Tukša lapa, balts audekls un tukšs ekrāns var biedēt. Piemēri var palīdzēt rosināt iztēli. Scratch nodarbībās mēs vienmēr sākumā parādām projektu paraugus – lai radītu priekšstatu par to, ko iespējams izdarīt (iedvesmojoši projekti) un dotu idejas par to, kā sākt (starta projekti). Mēs parādām daudzus dažādus projektus, cerot, ka kāds no tiem sasauksies ar nodarbību dalībnieku interesēm un hobijiem.
Protams, pastāv risks, ka bērni vienkārši atdarinās vai kopēs redzētos piemērus. Sākumā tas nav slikti, bet tikai sākumā. Mudiniet bērnus redzētos piemērus izmainīt vai pārveidot. Iesakiet pielikt kaut ko no sevis. Ko viņi varētu darīt citādi? Kā viņi tam var piešķirt savu stilu, savienot to ar savām interesēm? Kā viņi to var izdarīt “pa savam”?
2. Mudiniet eksperimentēt
Vairums cilvēku uzskata, ka iztēle dzīvo galvā, taču rokas ir tikpat svarīgas. Lai palīdzētu bērniem rast idejas projektiem, mēs bieži vien mudinām viņus sākt eksperimentēt ar materiāliem. Bērniem, spēlējoties ar LEGO klucīšiem vai eksperimentējot ar rokdarbu materiāliem, dzimst jaunas idejas. Kas sākās kā kaut kas bezmērķīgs, var kļūt par lielāka projekta pamatu.
Dažreiz mēs organizēsim nelielas praktiskas aktivitātes, lai bērniem palīdzētu sākt. Piemēram, mēs lūgsim bērnus salikt kopā dažus LEGO klucīšus, pēc tam tos padot tālāk draugam, kuram jāpievieno vēl daži, un tādā veidā turpināt turp un atpakaļ. To atkārtojot dažas reizes, bērniem bieži rodas jaunas idejas par to, ko viņi vēlas radīt, stāsta Mičs Resniks.
RADĪT
3. Nodrošiniet visdažādākos materiālus
Bērnus ļoti ietekmē rotaļlietas, instrumenti un materiāli viņiem apkārt. Lai iesaistītu bērnus radošās aktivitātēs, pārliecinieties, ka viņiem ir pieejams plašs zīmēšanas, konstruēšanas un rokdarbu materiālu klāsts. Jaunās tehnoloģijas, piemēram, robotu komplekti un 3D printeri, var paplašināt iespējas, ko bērns var radīt, taču nevajadzētu ignorēt tradicionālos materiālus. Computer Clubhouse koordinatorei bija neērti atzīt, ka viņas audzēkņi gatavoja lelles no “zeķbiksēm, avīzēm un putnu sēklām”, neizmantojot nekādas modernas tehnoloģijas, taču Mičs Resniks uzskatīja, ka viņu projekti bija lieliski.
Dažādi materiāli ir piemēroti dažādām lietām. LEGO klucīši un saldējuma kociņi lieliski noder, lai uzbūvētu skeletu, filcs un audums ir piemērots ādas izgatavošanai, bet Scratch – lai radītu lietas, kas kustas un mijiedarbojas. Pildspalvas un marķieri noder zīmēšanai, bet līmes pistoles un līmlente – lai kaut ko sastiprinātu kopā. Jo lielāka materiālu daudzveidība, jo vairāk iespēju radošiem projektiem, uzskata Mičs Resniks.
4. Padomājiet par visām radošajām izpausmēm
Katram bērnam ir savas radošās izpausmes. Dažiem patīk būvēt mājas un pilis no LEGO klucīšiem. Citiem patīk veidot spēles un animācijas ar Scratch. Vieniem patīk taisīt rotaslietas vai sacīkšu automašīnas, otriem – gatavot desertus vai miniatūrus golfa laukumus.
Arī dzejoļa vai noveles rakstīšana ir radoša izpausme. Visas šīs aktivitātes palīdz bērniem iepazīt radošo procesu. Palīdziet bērniem atrast tieši to, kas aizrauj viņus. Vēl labāk – mudiniet bērnus izmēģināt vairākas radošas aktivitātes. Tādā veidā viņi iegūs vēl dziļāku izpratni par radošo procesu.
SPĒLĒTIES
5. Uzsvars uz procesu, nevis galarezultātu
Bieži vien mācīšanās ir visefektīvākā tad, kad cilvēki aktīvi kaut ko rada, taču tas nenozīmē, ka mums visa uzmanība jāvelta galarezultātam. Vēl svarīgāks ir pats radīšanas process.
Kad bērni strādā pie projektiem, uzsveriet procesa, ne tikai galarezultāta nozīmi. Izvaicājiet bērnus par viņu stratēģiju un iedvesmas avotu. Mudiniet bērnus eksperimentēt, vienlīdz atzinīgi novērtējot gan veiksmīgus, gan arī neveiksmīgus eksperimentus. Dodiet bērniem laiku, lai viņi pastāstītu par projektu starpposmiem un apspriestu, ko plāno darīt tālāk un kāpēc.
6. Dodiet bērniem vairāk laika
Strādājot pie radošiem projektiem, bērniem ir vajadzīgs laiks, it īpaši, ja viņi nemitīgi eksperimentē un izmēģina jaunas idejas (uz to mēs arī ceram). Mēģinājumi iespiest projektus ierastajās 50 minūšu nodarbībās vai pat vairākās 50 minūšu nodarbības nedēļās laikā iedragā ideju par darbu pie projektiem kā tādu. Tas attur no riskēšanas un eksperimentēšanas un liek “ekonomiski efektīvi” nonākt pie “pareizās” atbildes dotajā laikā. Lai to mainītu pakāpeniski, ieplānojiet divtik daudz laika projektiem. Krasākām pārmaiņām atvēliet noteiktas dienas vai nedēļas (vai mēnešus), kad skolēni skolā strādā tikai pie projektiem.
DALĪTIES
7. Esiet vidutājs
Daudzi bērni vēlas dalīties ar idejām un piedalīties projektos, taču viņi nezina, kā. Jūs varat būt vidutājs, palīdzot bērniem atrast partnerus, ar kuriem strādāt kopā. Scratch tiešsaistes kopienā mēs esam organizējuši mēnesi ilgas Collab Camps apmācības, lai palīdzētu Scratch lietotājiem atrast partnerus projektiem un arī apgūt efektīvas sadarbības stratēģijas.
8. Iesaistieties
Vecāki un palīgi dažreiz iesaistās bērnu radošajos projektos pārāk daudz, sakot bērniem priekšā, kas jādara, vai atņemot tastatūru, lai parādītu, kā atrisināt kādu problēmu. Citi vecāki un palīgi neiesaistās vispār. Taču pastāv arī zelta vidusceļš, kur pieaugušajiem un bērniem veidojas lieliska sadarbība. Kad abas puses ir apņēmības pilnas strādāt kopā, iegūst visi.
Lielisks piemērs ir Rikarozas Rokes iniciatīva “Ģimenes radošā mācīšanās”, kurā vecāki un bērni piecas sesijas strādā kopā pie projektiem vietējos kultūras centros. Šāda sadarbība liek vecākiem un bērniem novērtēt vienam otra spējas un stiprina savstarpējās attiecības.
ANALIZĒT
9. Uzdodiet (spontānus) jautājumus
Ir ļoti labi, ka bērni pilnībā nododas projektiem, taču svarīgi arī, lai viņi spētu apstāties un pārdomāt paveikto. Jūs varat pamudināt bērnus analizēt, uzdodot viņiem jautājumus par viņu projektiem. Mičs Resniks bieži vien sāk ar jautājumu: "Kā tev šī ideja ienāca prātā?” Tas ir spontāns jautājums – viņš tiešām grib zināt! Jautājums liek viņiem domāt par to, kas viņus uz to uzvedināja un iedvesmoja.
Vēl viens no viņa mīļākajiem jautājumiem ir "Kas tevi visvairāk pārsteidza?” Šis jautājums viņiem liek domāt par piedzīvoto projekta laikā nevis tikai to aprakstīt. Ja projektā kaut kas noiet greizi, viņš bieži vien jautā: "Ko tu gribēji izdarīt?” Stāstot par to, ko viņi mēģināja panākt, bērni bez viņa palīdzības bieži atklāj, kur ir kļūdījušies.
10. Dalieties savās pārdomās
Vairums vecāku un skolotāju nelabprāt atklāj bērniem savu domāšanas procesu. Varbūt viņi nevēlas parādīt, ka dažreiz viņi paši ir apjukuši vai nav pārliecināti. Bet stāstīt bērniem par savu domāšanas procesu ir labākā dāvana, ko viņiem var pasniegt.
Bērniem ir svarīgi zināt, ka domāšana ir smags darbs jebkuram – gan pieaugušajam, gan bērnam. Viņiem ir noderīgi uzzināt jūsu stratēģijas darbam pie projektiem un kā risināt problēmas. Ja bērni dzirdēs jūsu analīzi, viņi būs gatavāki apspriest paši savu domāšanas gaitu un viņiem būs labāks piemērs, kā to izdarīt. Iedomājieties bērnus savā dzīvē kā radošās domāšanas mācekļus – jūs palīdzat viņiem mācīties kļūt par radošiem domātājiem, parādot un apspriežot ar viņiem, kā to darāt pats.
